aotearoa-mana mīla jaunzēlande.

wow.

paldies dievam, pirmās divas dienas ir garām. pirmās divas velns-ko-es-te-daru-cik-maksā-biļete-prom dienas. es skatījos uz k.barona ielu un domāju par to, kas ir mainījies-iela vai es. kā teica mani draugi, rīga nav mainījusies. nu, izslēgšanas metode. redzu visu citām acīm. redzu, ka cilvēki ir norūpējušies, ieslēgušies sevī, nobēdājušies un, jā, dažbrīd nelaipni. vai nedaudz biežāk kā dažbrīd. redzu, ka latvijai grūti. man tiešām ir kultūršoks. pirmās divas dienas savā mūžā domāju slikti par mājām. par krīzi, par tukšajiem skatlogiem, par noplēstajām kurpēm un salāpītajām zeķēm, par cilvēkiem, kam grūti. un sāp sirsniņa. jo man sāp, kad manai valstij sāp.

un vēl tas, ko pamanīju, ir tas pilsētas ritms. es biju lieliski pieradusi pie manas taurangas ar 120 000 cilvēciņiem. pilsēta, bet tāda relaksēta, klusa un mierīga. un te man rīga ar savām miljons mašīnām un dūmu izpūtējiem, steidzīgiem cilvēkiem un tādu jauku ieelpas brīžu trūkumu. es nesen piefiksēju, ka nz nekad neizmantoju savu plānotāju, lietu un priekšmetu, bez kā man latvijā dzīve apstātos. kā viss bija tāāāāāāds "chill out, bro", ka pilnīgi vai bailes metas. un man patīk, ka nedaudz no tā esmu atvedusi ar sevi, un man tāds plāniņš, ka būs jāievieš korekcijas savā pilsētas meitenes dzīves ritmā un jāpaņem viss tā vieglāk.

trešajā dienā man bija kolosāla pēcpusdiena ar draugu, kuras laikā izstaigāju vecrīgu, daugavmalu, veco, labo laimas veikalu ar šokolādes tio un mārtiņa beķerejas rabarbermaizīti. sajutos mājās. sajutos labi. un kad nākamajā dienā dabūju dziesmu svētku kārumu un ķiploku grauzdiņus, nu, vai zini, paradīze. prieks. prieks par draugiem, kas man ir un nesagaidīja lidostā. nedaudz sasāpināja, bet daudz nepaspēja, jo tā pārsteiguma ballīte ar rōzā plakātu un miljons baloniem, un maniem mīļajiem, un īstu latviešu mūziku un šašliku, un skudrupūzni, un cielaviņu TĀĀĀĀĀĀ uzlaboja garastāvokli! zinu, ka nebiju enerģijas pilna pēc asaru un galvassāpju pilnām 40 stundām lidmašīnā un faktisko laiku 1am, bet es biju priecīga un pārlaimīga par to laimi, kas man dota-draugi. mājas.

šodien es sajutos lepna, kad man skudriņas pār kauliem skrēja himnas, gaismaspils, saule.pērkons.daugavas un manas dziesmas laikā. dziesmu svētkos dvēseles sadziedas. un mana latvietes dvēsele gavilē. mājas.